Logos Multilingual Portal

Select Language



Winston Churchill (1874 - 1965)

The Right Honourable Sir Winston Leonard Spencer Churchill, the son of Lord Randolph Churchill and an American mother, was educated at Harrow and Sandhurst. After a brief but eventful career in the army, he became a Conservative Member of Parliament in 1900. He held many high posts in Liberal and Conservative governments during the first three decades of the century. At the outbreak of the Second World War, he was appointed First Lord of the Admiralty - a post which he had earlier held from 1911 to 1915. In May, 1940, he became Prime Minister and Minister of Defence and remained in office until 1945. He took over the premiership again in the Conservative victory of 1951 and resigned in 1955. However, he remained a Member of Parliament until the general election of 1964, when he did not seek re-election. Queen Elizabeth II conferred on Churchill the dignity of Knighthood and invested him with the insignia of the Order of the Garter in 1953. Among the other countless honours and decorations he received, special mention should be made of the honorary citizenship of the United States which President Kennedy conferred on him in 1963. Churchill's literary career began with campaign reports: The Story of the Malakand Field Force (1898) and The River War (1899), an account of the campaign in the Sudan and the Battle of Omdurman. In 1900, he published his only novel, Savrola, and, six years later, his first major work, the biography of his father, Lord Randolph Churchill. His other famous biography, the life of his great ancestor, the Duke of Marlborough, was published in four volumes between 1933 and 1938. Churchill's history of the First World War appeared in four volumes under the title of The World Crisis (1923-29); his memoirs of the Second World War ran to six volumes (1948-1953/54). After his retirement from office, Churchill wrote a History of the English-speaking Peoples (4 vols., 1956-58). His magnificent oratory survives in a dozen volumes of speeches, among them The Unrelenting Struggle (1942), The Dawn of Liberation (1945), and Victory (1946). Churchill, a gifted amateur painter, wrote Painting as a Pastime (1948). An autobiographical account of his youth, My Early Life, appeared in 1930.
From Nobel Lectures, Literature 1901-1967.
Winston Churchill died in 1965.


cilvēkus var iedalīt trīs kategorijās: tie, kuri ir smagi nostrādājušies līdz nāvei, tie, kuri ir nogarlaikojušies līdz nāvei un tie, kuri ir noraizējušies līdz nāvei
despoti zina, ka risināt jebkuru problēmu, izņemot nopietnāku: viņu pašu
drosme tas ir tas, kas vajadzīgs lai pacelties un runāt; drosme ir vajadzīga arī, lai apsēsties un klausīties
es esmu par to, lai speciāli izplatītu rūpīgi sagatavotas baktērijas starp cilvēkiem un dzīvniekiem – pelējumu ražas iznīcināšanai, Sibīrijas mēri zirgu un citu mājlopu iznīcināšanai, un mēri, lai nonāvētu ne vien armijas, bet arī plašu reģionu iedzīvotājus
es esmu pārliecināts piekritējs indīgas gāzes izmantošanas pret necivilizētam ciltīm
es nesaprotu šo klīrīgumu attiecībā uz gāzu pielietošanu. Es noteikti esmu par indīgo gāzu izmantošanu pret necivilizētām ciltīm. Morālajam efektam jābūt labam, un tas visos izraisīs šausmas
es, personīgi, vienmēr esmu gatavs mācīties, lai gan man ne vienmēr patīk, ka mani māca
esmu saņēmis no alkohola daudz vairāk, nekā alkohols saņēmis no manis
gāze ir humānāks ierocis, nekā šāviņš, un piespiež pretiniekam pieņemt lēmumu ar mazāku dzīvību zudumu, nekā jebkāds cits kara līdzeklis
itāļi zaudē karus tā, it kā tie būtu futbola spēles, un zaudē futbola spēles tā, it kā tie būtu kari
iztēle mierina mūs par to, kas neesam, humors par to, kas esam
jā jums ir desmit tūkstoši noteikumi, tad jūs iznicināsiet jebkuru cieņu pret likumu
kara gūsteknis ir cilvēks, kurš mēģina tev nogalināt un viņam tas neizdodas, un tad viņš lūdz tevi nenogalināt viņu
kara laikā patiesība ir tik vērtīga, ka tā vienmēr jāpavada melu apsardzei
labākais arguments pret demokrātiju ir piecu minūšu saruna ar vidusmēra vēlētāju
mēs pelnam iztiku ar to, ko saņemam, bet dzīvojam no tā, ko atdodam
mums jāsargājas no nevajadzīgiem izgudrojumiem, īpaši, ja tos virza loģika
nevienai sabiedrībai nav labāka ieguldījuma veida kā pildīt bērnus ar pienu
nogaidīšanas, puspasākumu, mīkstinošu un nepatīkamu metožu un atlikšanas laiks beidzas. Tagad mums sākas seku laiks
pasaulē cirkulē milzum daudz melu, un ļaunākais ir tas, ka puse no šiem meliem ir patiesība
pēc vārdu ēšanas man nekad nebija gremošanas
politiķiem ir jābūt spējai pareģot, kas notiks rīt, nākošnedēļ, nākošā mēnesī un nākošā gadā. Un viņiem jāspēj pēc tam izskaidrot, kādēļ tas viss nenotika
skolas maz nodarbojas ar izglītību… galvenokārt tās ir kontroles iestādes, kur jaunajiem cilvēkiem iekaļ sabiedrības prasītos ieradumus. Izglītība ir pavisam kas cits, un skolā tai gandrīz nav vietas
var ticēt tikai tai statistikai, kuru tu pats falsificē
vēsture būs man labvēlīga, jo es to gatavojos rakstīt
viņam bija visas tikumus kas man nepatīk, un nebija neviena netikuma kas es apbrīnoju